Ih laphaz ’Gurū’ lōkān dē man vich jī’undē jāngadē citarān nū lai ā’undā hai. Ka’ī vārī man dī’ān akhān kisē kirapālū vi’akatī dē ālē du’ālē dhi’āan lā kē baiṭhē hō’ē lōkān dē samūh vala chalī’ān jānndī’ān han. Ajōkē samē vich, ih chitar auratān dī jism farōśī jān saiks la’ī duravivahār kītī jānṇī’ān vālī’ān kahāṇī’ān kāran vigaṛ gi’ā hai. Hālāṅki, Gurū nū ajihē rūp vich vēkhi’ā jānndā hai, jihṛā rūhānī satuśaṭī nū bhāalṇ vāli’ān dī dubidhā jān bhulēkhē nū dūr kardā hai, jis nū sapaśaṭ taur tē ik sādhak jān sachi’ā’ī dā khōjī Pacham dī padārathavādī jān Pūrāb dī sansār tōn dūr hō jān vālī arathāt sani’āas lai laiṇ dī vivasathā vich nahīn labh sakadē han.
Padārathavāad atē sani’āasvāad dī is hanhērē bharī avasathā vich, ik Gurū āas dē chitar nū lai kē jān aaj dē manukh dī āas vajōn driś vich ā’undā hai. Bhāartī paraparā vich Gurū jī nē huṇ tak manukhī jī’uṇ vich ik mahatavapūraṇ bhūmikā nibhā’ī hai. Asal vich, is arath vich Bhāartī paraparā nū gura’ā’ī vālī paraparā kihā jān sakadā hai. Bhāartī paraparā dē vich ā’ē Gurū Nānak dēv jī hamēśān zōr didē rahē san ki Rāb arathāt Akāal Purakh; ‘Vāhegurū’ Paramēśur akharīlē aṇajānṇē sarōt nē āapṇī vaḍi’ā’ī nāal bharī hō’ī kirapā vich āapṇē āap nū āapṇē “Sabad ” rāhīn manukhtā utē pragaṭ kītā hai. Is la’ī, unhān nē Paramēśur nū anādi arathāt sadīvī Gurū atē āapṇē āap nū kēval usdā sēvak mani’ā, “Sabad (mērā) Gurū hai, mērī surti dā ṭikā’u (us Gurū dā) Sikkh hai.” (Gurū Granth, pannā. 943). [1] Natījē vajōn, unhān dī’ān sārī’ān sikkhi’āvān Pramātamā utē kēndrit han jihṛā”jagat Gurū” (sansār dā Gurū), “Satnāam” (sachā nāam) jān”Vahegurū” (sarāb śakatīmān Paramēśur), jān sārī manukhtā dē Gurū vajōn jānṇi’ā jānndā hai. Is tarān is arath vich Sabad Gurū hai atē ih Gurū śabad hai.
Ka’ī vārī, guragadī dī Hindū paraparā vich, Gurū nū Rāb nālōn vī zi’ādā mahatavapūraṇ mani’ā gi’ā hai. Ajihā is la’ī hai ki’uṅki us dē bagair kō’ī vi’akatī gi’āan dī prāapt nahīn kar sakadā.[2] Par, is kism dē tat (jivēn ki brāahmaṇ, mātā, adhi’āapk atē hōr) lagabhag pūrī tar’hān Gurū Nānak dī’ān sikkhi’āvān vich gairahāzar han. Uh “prasādi” (Iśurī kirapā) dī dhāraṇā nū lai ā’ē, jis nū Gurū du’ārā ditā jānndā hai; is la’ī, ih Gurū-prasādi hai, “Akāal Purakh ik hai, jis dā nāam ‘hōnd vālā’ hai, jō kā’ināt dā racaṇahār hai, jō sabh vich vi’āapk hai, bhai (ḍar) tōn rahit hai, vair rahit hai, jis dā sarūp kāḻa tōn par’hē hai, jō jūnā vich nahīn ā’undā, jis dā prakāaś āapṇē āap tōn hō’i’ā hai, atē jihṛā Gurū dī kirapā du’ārā prāapt hundā hai” (Gurū Granth. Pannā. 1).[3] Is la’ī, Sikkh dharm vich, Gurū du’ārā ik vi’akatī nū sasārī jī’uṇ bītat karn dī Sikkhi’ā dēṇ dī bajān’ē us dē sabandh nū Paramēśur (Akāal Purakh) nāal, kirapā (mēhar, Nāadra) nāal, sidhī (prāaptī) nāal, bakhaśiś (param anand) nāal ji’ādā jōṛi’ā gi’ā hai.
Sikkh dharm vich agē kihā gi’ā hai ki, “alakh Paramēśur” ik sādhak nū āapṇē bārē jānkārī dēṇ la’ī usdā Gurū jān ātamak mārag daraśak baṇ kē madad kardā hai atē ih ki us nū kēval Gurū dī kirapā nāal hī prāapt kītā jān sakadā hai, “sachē Gurū tōn bagair, kisē nū vī Prabhū dī prāapt nahīn hudī; sache Gurū tōn bagair, kisē nē vī Prabhū dī prāapt nahīn kītā hai” (Gurū Granth, pannā. 466). [4] Gurū Granth dā ih manṇā hai ki, “alakh Paramēśur” āap hī sachā Gurū (Satgurū) hai. Isē la’ī, sarāb śakatīmān Paramēśur (vāhi Gurū) tōn ilāvā kō’ī hōr Gurū usdē virōdh vich jān sahā’ik vajōn hōnd vich nahīn hai. Is la’ī mukatī dā ḵẖazānā prāapt karn la’ī Sikkhān la’ī Sabad -Gurū nū paṛhanā atē suṇanā zarūrī hai: “Gurū dā śabad amrit hai; is nū pīṇa nāal pi’āas bujh jānndī hai” (Gurū Granth, panā 35).[5]
Gurū Granth agē sōch pradāan kardā hai ki Prabhū unhān dē nēṛē ā jānndā hai, jihṛē kirapā dē vikhē Satgurū (sachē Sāhib) dē prasatāv nū savīkārdē han atē Gurū tōn is kirapā nū prāapt kardē han, “Huṇ paramātamā mērā (āasrā baṇ gi’ā hai), main paramātamā dā (hī) sēvak (baṇ chukā) hān, Gurū nē mainū sadā-thira rahiṇ vālā sifati-sālāha dā śabad baḵẖaś ditā hai” (Gurū Granth, panā 100).[6] Isē la’ī, ih salāh ditī jānndī hai ki ik sādhak nū Satgurū nāal mulākāt karnī chāhīdī hai, jis dē kōl hī kēval sasārik mōh mā’i’ā nū haṭā dēṇ dī śakatī hai, “Sachā Gurū, jihṛā andarōn (mā’i’ā dā) mōh dūr kar dindān hai, manukh nū mil pa’ē tān manukh mukat (bhāav, mā’ik badhanān tōn azāad) hō jānndā hai” (Gurū Granth. Pannā. 466). [7] Ki’uṅki jad tak ik sādhak dī mulākāt Satgurū nāal nahīn hudī, uh Paramēśur dē vismād du’ārā bani’ā nahīn jānvēgā, “jihṛā manukh sachē Gurū dē upadēś nū man laindā hai, uh sachē Gurū vich līn hō jānndā hai” (Gurū Granth, pannā. 797).[8]
Natījē vajōn uh jihṛē Sabad -Gurū tōn bagair han, uh kamlē han, mūrakh han, mō’ē hō’ē han, “uh sadā jagat-mūl Prabhū dī hī sifati-sālāh kardā hai. Gurū pīra dē śabad nū (hiradē vich ṭikā kē) uh ḍūghē jigarē vālā baṇ jānndā hai. Par gura-śabad tōn khujh kē jagat (mā’i’ā dē mōh vich) kamlā (hō’i’ā phirdā) hai” (Gurū Granth, pannā. 634), [9] atē is dā kāran ih hai ki uh ajihē sansār vich jihṛā han jihṛā dukh nāal bhari’ā hō’i’ā hai, “hē Nānak! Sārā jagat hī dukhī hai.” (Gurū Granth, pannā. 954).[10] Prantū, ih śabad hai, jihṛā sārē dukhān atē kalēśān nū dūr kar sakadā hai, “hē Sant janō! Jis manukh dē ātamak jīvan vāastē paramēsara nē (vikārān dē rāah vich) ḍakā mār ditā, (us manukh dē adarōn) Paramēsur nē dukhān tē rōgān dā ḍērā hī mukā ditā” (Gurū Granth, pannā. 628).[11]
Uparlē vichār vaṭāndarē dī rauśanī vich, ik sādhak ih sikkhdā hai ki ‘alakh’ Paramēśur akharīlē aṇajānṇē sarōt nē āapṇē āap nū āapṇē “śabad ” rāhīn manukhtā utē pragaṭ kītā hai. Ih śabad āap hī nā kēval alakh Paramēśur hai, sagōn Satgurū (sachā Sāhib) vī hai. Uh āapṇē”gura-prasādi” (Iśurī kirapā) nū is la’ī dindān hai, tān jō ik sādhak mukatī prāapt karē, anand prāapt karē, usdē nāal ik sur hō sakē. Iśurī kirapā dā prābdh unhān sāri’ān la’ī upalabadha hai, jihṛē us dē nēṛē ā’undē han. Jihṛē us tōn is nū prāapt kardē han uh us dī vaḍi’ā’ī vich līn hō jānndē han.
Ih samajh sānū kujh praśanā dī puch-gich karn la’ī prēradī hai: Uh Satgurū kithē hai? Main us nū kivēn labh sakadā hān? Main usdī kirapā arathāt mihr nū prāapt karn la’ī kī karān? Kī gur prasādi mērē la’ī vī upalabadha hai, main jō ajihā abhāgā vi’akatī hān, jihṛā mōh mā’i’ā dē is sansār vich gu’āca gi’ā hai. Main us dē nēṛē kivēn ā sakadā hān? Is dā rāah kihṛā hai? Atē isē tar’hān dē hōr vadhērē sabandhit praśan han. Prantū, asīn inhān praśanā dē utarān nū Granth Bā’ībal vich sapaśaṭ taur tē pā’undē hān. Granth Bā’ībal kahidā hai ki Rāb manukh dī samajh tōn parē hai. Kō’ī nahīn samajh sakadā ki uh kivēn kam kardā hai, uh kis tarīkē nāal chaladā hai, uh kis tarīkē nāal brahimaḍ dē kamān dā sanchālan kardā hai, “vāh, Paramēśur dā dhan atē budh atē gi’āan kēḍā ḍūghā hai! Uh dē ni’ā’un kēḍē aṇ labh han atē uh dē rāah kēḍē bēkhōj han!” (Rōmī’ān 11:33). Ki’uṅki ik sādhak samā atē sathāan dī’ān hadān vich rahidā hai, is la’ī us nū tath nū savīkār karn la’ī kihā gi’ā hai ki, “alakh Paramēśur yahōvāha mahāna hai, atē at ustat jōg hai, atē uh dī mahānatā agam hai” (Zabūran dī pōthī 145:3). Phir vī, us dē du’ārā ajē vī kujh jhalk unhān khōj karn vāli’ān nū mildī hai, jihṛē us dī bhāal kardē han, “kih nē āapṇī’ā chulī’ān nāal pāṇī’ān nū miṇi’ā, atē āapṇī’ān giṭhān nāal akāś nū māpi’ā, dhartī dī dhūṛa nū ṭōpē vich bhari’ā, pahāṛān nū takṛī’ān vich, atē ṭibi’ān nū chābi’ān vich tōnli’ā hai? Kih nē Yahōvāh (‘alakh’ Paramēśur) dā ātamā māpi’ā, yā uh dā salāhī hō kē uh nū samajhā’i’ā?” (Yasāyāah 40:12-14). Sabhnā tōn dukhdā’ī gal ih hai ki manukhī man is Pramātamā (Vāhegurū) atē us dē sarāb śakatīmān hōṇ nū, usdī mahānatā nū, usdī vaḍi’ā’ī nū atē āap Paramēśur nū hī samajhṇ dī kōśiś kar rihā hai, “bhalā tū khōj nāal Paramēśur nū labh sakadā, yā sarāb śakatīmān nū sanpūrantā’ī tīk pā sakadā hai?” (Ayūba 11:7) Atē kī kō’ī us nū labh sakadā hai, isdā utar hai: Nahīn.
Tān phir rāah kihṛā hai? Is dā utar ik vārī phir dubārā sānū Granth Bā’ībal vich mildā hai, “us nē harēk vasant āpō āapṇē samē vich sundar baṇā’ī hai atē us nē sadīpak kāal nū vī ōhanān dē man vich ṭikā ditā hai” (Upadēśk dī pōthī 3:11). Ih sadīvatā jān dūjē śabadaān vich alakh Paramēśur dā ihī Iśurī tat ik sādhak nū Satgurū (sachē Gurū) nāal milṇ dē yōg baṇā’undā hai, jihṛā us dē kōl śabad baṇ kē ā’i’ā hai, “āad vich Sabad sī ar Sabad Paramēśur dē sang sī atē Sabad Paramēśur sī, ihō āad vich Paramēśur dē sang sī, sabhō kujh us tōn rachi’ā gi’ā atē rachanā vichōn ik vasatu bhī us tōn binā nahīn rachī ga’ī” (Yūhanā 1:1-3).
Granth Bā’ībal kahidā hai ki, ih śabad Satgurū Yisū Masīh tōn ilāvā hōr kō’ī nahīn hai, “par sāḍē bhāṇē ikō Paramēśur hai, jō Pitā hai, jis tōn sabhē kujh hō’i’ā hai atē asīn uh dē la’ī hān ara ikō Prabhu hai, jō Satgurū Yisū Masīh hai, jih dē rāhīn sabhō kujh hō’i’ā nālē asīn vī” (1 Kurithī’ān dī pōthī 8: 6). Upar likhī hō’ī tuk Gurū Granth dī ik tuk nāal mildī juladī hai, “ik Paramēśur sāḍā Pitā hai; asīn ik Paramēśur dī satāna hān. Tū sāḍā Gurū hain” (Gurū Granth, pannā. 611). [12] Jadōn ih śabad āapṇī bāṇī bōladā hai, tān manukhī man vich vāas kardā hō’i’ā Iśurī tat us nū pachāṇ laindā hai, “bhēḍān uh dā bōl suṇadī’ān han atē uh āapṇī’ān bhēḍān dā nā’un lai lai kē bulā’undā hai ar unhān nū bāhar lai jānndā hai, jad uh āapṇī sārī’ān bhēḍān nū kaḍh chukadā hai tān unhān dē agē agē tur paindā hai atē bhēḍān uh dē magar magar lagī’ān jānndī’ān han ki’un jō ōh us dī avāaz pachāṇdī’ān han” (Yūhanā 10:3-4), atē usdē pichānh chalṇ dē prasatāv nū man laindā hai, siṭē vajōn param anand dī prāapt dē lābh nū prāapt kardā hai, “atē ōh ōhanān dī’ān akhī’ān tōn harēk ajhū pūjhēgā atē huṇ agāhān nū maut nā hōvēgī, nā agāhān nū sōg nā rōṇā nā dukh hōvēgā. Pahilī’ān galān jānndī’ān rahī’ān” (Prakāaś dī pōthī 21:4).
Satgurū Yisū Masīh nāal hō’ī mulākāt ik sādhak dī asavathā nū pūrī tar’hān tabadīl kar dindān hai. Ih kujh ajihā hai ki manō ik bhagat jān sādhak āapṇī ḍūghī nīnd tōn jāng uṭhi’ā hai, “main dharm vich tērē mūh dā daraśaṇ karāṅgā, jad main jāngāṅgā, tērē rūp nāal tripat hōvāṅgā” (Zabūran dī pōthī 17:15). Is tōn ilāvā, jadōn ih Sabad jihṛā ki Satgurū Yisū Masīh hai, āapṇē lōkān dē vichkār vasaṇ la’ī ā’i’ā sī, tān uh āapṇē gura-prasādi (Iśurī kirapā) dē nāal ā’i’ā sī, “Turēt tān Mūsā (manukhī vichōlagī) dē rāhīn ditī ga’ī sī, kirapā atē sachi’ā’ī Satgurū Yisū Masīh tōn pahunchī” (Yūhaanā 1:17) Atē dilchasap gal ih hai ki ih kirapā khul’h kē arathāt bharpūrī nāal ditī jānndī hai. Ki’uṅki kō’ī manukhī sidhī is dī kamā’ī nahīn kar sakadī, nā hī kō’ī is dī prāaptī dē yōg hai atē nā hī kō’ī is nū labh sakadā hai, jad tak ki is nū ik dānī Paramēśur valōn āapṇī mihr vich sāḍē utē nā baḵẖaśi’ā jānvē, “main tuhānū sach sach ākhadā hān ki jō mērā [Satgurū Yisū Masīh] bachan arathāt bāṇī nū suṇadā atē uh dī paratīta kardā hai, jinh mainū ghali’ā sadīpak jī’uṇ uh dā hai ar us utē sazā dā hukam nahīn hundā sagōn maut tōn paār lagh kē uh jī’uṇ vich jān pahuci’ā hai” (Yūhanā 5:24).
Is la’ī, ih sadā Satgurū Yisū Masīh du’ārā ditā gi’ā hai, jō ik sādhak la’ī Paramēśur dē kōl ā’uṇ la’ī Sabad -Gurū hai, “Paramēśur dē nēṛē jān’ō tān uh tuhāḍē nēṛē āvēgā” (Yākūb 4: 8) Atē is dē la’ī ik bahut hī saukhā atē saral rāah “viśavās dē rāah” dā sujhā’ō ditā gi’ā hai, “atē nihchā bājhōn uh dē man nū bhā’uṇā aṇahōṇā hai, ki’uṅki jihṛā Paramēśur dī val ā’undā hai, uh nū paratīt karnī chāhīdī hai bha’ī uh hai, nālē ih bha’ī uh āapṇi’ān tālibān dā phal-dātā hai” (Ibarānī’ān 11:6). Ki’uṅki param anand, mukatī, mōkh keval udōn hī ā’undī hai, jadōn kō’ī Satgurū dī bāṇī nū suṇadā hai, “sō paratīt suṇan nāal, atē suṇanā Masīh dē bachan arathāt bāṇī tōn ā’undā hai” (Rōmī’ān 10:17).
Ih sankhēp vich sāḍē pūrē vichār-vaṭāndarē nū Srī Gurū Granth Sāhib dē śabadaān vich dasaṇ vich madad kardā hai, “uh [ik sādhak] āapṇē bibēk nū ik Prabhū utē kēndrat kardā hai, atē kēval ikō ik Prabhū dī sēvā kardā hai, jihṛā Gurū du’ārā jānṇi’ā jānndā hai” (Gurū Granth. pannā. 885),[13] atē, “Gurū dātār hai; Gurū ṭhaḍ dā sōmā hai. Trilōkī vich chānaṇ karn vālā hai. Hē Nānak! Kadē nāh mukaṇ vālā padārath. Jis dā man Gurū vich patīja jān’ē, us nū sukh hō jānndā hai” (Gurū Granth, pannā. 137)[14] atē is karkē uh āap Satgurū Yisū Masīh hai.
[1] ਸ਼ਬਦੁ ਗੁਰੂ ਸੁਰਤਿ ਧੁਨਿ ਚੇਲਾ ॥
sabad guroo surat Dhun chaylaa.
[2] गुरुर्ब्रह्मा गुरुर्विष्णुर्गुरुर्देवो महेश्वरः । गुरुः साक्षात् परब्रह्म तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥
Śābadik arath: Gurū Brahamā hai, Gurū hī Viśanū hai, Gurū hī Mahēśavar arathāt Shiv hai, Gurū asal vich alakh Paramēśar hai. Ajihē Gurū agē maiṁ jhukadā hāṁ. Uh Paramēśur dā gi’ān prāpat karan vālā rāh hai, us tak pahuchaṇ dā tarīkā hai.
ਗੁਰੂ ਗੋਵਿੰਦ ਦੋਊ ਖੜੇ, ਕਾਕੇ ਲਾਗੂ ਪਾਊ ਬਲਿਹਾਰੀ ਗੁਰੂ ਆਪਣੇ, ਗੋਵਿੰਦ ਦਿਓ ਬਤਾਏ।।
Kabīr jī kahidē han ki Gurū dā asathān Pramātamā tōṁ vī upar hai. Jē dōvēn ikaṭhē khaṛhē hōṇ tān pahilān dē agē jhukaṇā chāhīdā hai. Ih Gurū hai, ki’uṅki is dī sikhi’ā sadakē hī, Rab nū vēkhi’ā jāndā hai.
[3] ੴ ਸਤਿ ਨਾਮੁ ਕਰਤਾ ਪੁਰਖੁ ਨਿਰਭਉ ਨਿਰਵੈਰੁ ਅਕਾਲ ਮੂਰਤਿ ਅਜੂਨੀ ਸੈਭੰ ਗੁਰ ਪ੍ਰਸਾਦਿ ॥
ik-oNkaar sat naam kartaa purakh nirbha-o nirvair akaal moorat ajoonee saibhaNgur parsaad.
[4] ਬਿਨੁ ਸਤਿਗੁਰ ਕਿਨੈ ਨ ਪਾਇਓ ਬਿਨੁ ਸਤਿਗੁਰ ਕਿਨੈ ਨ ਪਾਇਆ ॥
bin satgur kinai na paa-i-o bin satgur kinai na paa-i-aa.
[5] ਗੁਰ ਕਾ ਸ਼ਬਦੁ ਅੰਮ੍ਰਿਤੁ ਹੈ ਜਿਤੁ ਪੀਤੈ ਤਿਖ ਜਾਇ ॥
gur kaa sabad amrit hai jit peetai tikh jaa-ay.
[6] ਹਰਿ ਹਮਰਾ ਹਮ ਹਰਿ ਕੇ ਦਾਸੇ ਨਾਨਕ ਸ਼ਬਦੁ ਗੁਰੂ ਸਚੁ ਦੀਨਾ ਜੀਉ ॥੪॥੧੪॥੨੧॥
har hamraa ham har kay daasay naanak sabad guroo sach deenaa jee-o. ||4||14||21||
[7] ਸਤਿਗੁਰ ਮਿਲਿਐ ਸਦਾ ਮੁਕਤੁ ਹੈ ਜਿਨਿ ਵਿਚਹੁ ਮੋਹੁ ਚੁਕਾਇਆ ॥
satgur mili-ai sadaa mukat hai jin vichahu moh chukaa-i-aa.
[8] ਸਤਿਗੁਰ ਕੀ ਜਿਸ ਨੋ ਮਤਿ ਆਵੈ ਸੋ ਸਤਿਗੁਰ ਮਾਹਿ ਸਮਾਨਾ ॥
satgur kee jis no mat aavai so satgur maahi samaanaa.
[9] ਸ਼ਬਦੁ ਗੁਰ ਪੀਰਾ ਗਹਿਰ ਗੰਭੀਰਾ ਬਿਨੁ ਸ਼ਬਦੈ ਜਗੁ ਬਉਰਾਨੰ ॥
sabad gur peeraa gahir gambheeraa bin sabdai jag ba-uraanaN.
[10] ਨਾਨਕ ਦੁਖੀਆ ਸਭੁ ਸੰਸਾਰੁ
naanak dukhee-aa sabh sansaar.
[11] ਧੁਰ ਕੀ ਬਾਣੀ ਆਈ ॥ ਤਿਨਿ ਸਗਲੀ ਚਿੰਤ ਮਿਟਾਈ ॥
Dhur kee banee aa-ee. tin saglee chint mitaa-ee.
[12] ਏਕੁ ਪਿਤਾ ਏਕਸ ਕੇ ਹਮ ਬਾਰਿਕ ਤੂੰ ਮੇਰਾ ਗੁਰ ਹਾਈ ॥
ayk pitaa aykas kay ham baarik too mayraa gur haa-ee.
[13] ਏਕਾ ਸੁਰਤਿ ਏਕਾ ਹੀ ਸੇਵਾ ਏਕੋ ਗੁਰ ਤੇ ਜਾਪੈ ॥੧॥
[14] ਗੁਰੂਦਾਤਾ ਗੁਰੂ ਹਿਵੈ ਘਰੁ ਗੁਰੁ ਦੀਪਕੁ ਤਿਹ ਲੋਇ ॥ ਅਮਰ ਪਦਾਰਥੁ ਨਾਨਕਾ ਮਨਿ ਮਾਨਿਐ ਸੁਖੁ ਹੋਇ ॥੧॥