Naddri, ikk Arrbī śhabad hai, jiss nū Kirrpā la’ī varrti’ā jānndā hai, ihh ikk kammazōr vi’akatī uttē ikk uchhē vi’akatī du’ārā vikkhā’ī ga’ī Kirrpā nū darsā’undā hai, kirrpā jein Mihr “jīvana-Mukktā” (Mukatī prāpat vi’akkatī) hōṇa dī prakiri’ā dī śhurū’aāt hai. Sikkh Dharam vicch Naddri dā praggṭāvā mihr, kirapā attē Parmēśwar dē kamm (Rabbī kāaraj) attē ihhō jihhē hōrr śhabbdān nāal kīttā jānndā hai. Iśurī kirrpā Sikkh dhārmikk paramparā la’ī ikk kēindarī Dhāarṇā hai, jō manukhī arrdās dē la’īe ju’ābdēh ikk alaukikk hōond vicch iss dē viśhvāas dē hōṇ dī puśshṭī karrdī hai attē jiss vicch ihh khimmā arrthāat mu’āfī attē rahim dī apeel karrdī hai. Rabb manukhh uttē āppṇī Mihr nū parrgaṭ karrdā hai, pranntū iss dā ihh arath nahhīn ke manukhh nū channgā nahhīn hōṇā chahīdā jein uss nū channgē baṇnan la’ī kōśhiśān nahhīn karranī’ān chāhīdī’ān hann.
Iss la’ī, Sikkh dharam anusāar manukh nū kirrpā arrthātat Mihr nū prāpatt karrnā hunndā hai, parr ihh Rabb uttē nirrbhar karrdā hai ki ihh kiss nū dēvēgā. Srī Gurū Granth Sāhib kahindā hai ki, “Oh harr ikk nū vēikhdā hai, parr Usē nū dinndā hai, jis nū Oh chahnudā hai” (Gurū Granth, pannā. 25).[1] Iss dē bāvjūdh, Rabb arrthāt Pārrabraham dī kalpanā sabbhna tōn De’āalū attē Kirrpāalū hōṇ nāal kītī jānnndī hai. Sikkh Dharam vich, Kirrpā jānn Mihr jānn Naddri (Gurū Prashāad) tē bahut zi’āadā zōrr dittā gi’ā hai, jō Sikkhān nū Naām jānn Gi’āan (Gurū Granth, pannā. 351) dā ahisāas karn vich madad kardā hai.[2]
Naddri ikk vi’akatī la’ī āppṇē āap nū (jīvāatmā) bhaggtī la’ī uttśāhaat karn la’ī muḍdhlā attē Mool kāarak hunndā hai. Srī Gurū Arrjan Dēv jī kehindē han, “jis kisē utē Tū kirrpā karrdā hain, Hē Prabbhu, Tū uss nū bhaggtī dē rāh uttē challaṇ yōg karr dittā hai” (Gurū Granth, pannā. 8H).[3] Iss tar’hān ihh sāanū sapaśhaṭ karrada hai ki Rabb dī kirrpā nāal ikk bhaggat Mōkh arrthāt mukktī dē ṭīchē tīkurr pahuncah jānndā hai. Iss dē uttē Srī Gurū Granth Sāhib vicch bahut sāarī’ān thāvān tē zōrr dittā gi’ā hai. Udāharaṇ vajjōn, “Iśhurī kirrpā du’ārā hī ikk vi’akktī dā meil Rabb nāal hunnd hai, iss dē baārē kissē nū śhakk nahīn karrnā chahīdā” (Gurū Granth, pannā. 936).[4]
Aakāl Purakkh Paramēśwar da’i’ā jānn kirrpā nū kiu’on vikhā’undā hai, ih rahass dā viśhā hai. Hālāṅki uss dī prabhutā (rajjā) attē kirrpā (Naddri) Azāad roop vicch attē khull’ē’ām dittī ga’ī hai, tān vī ihh unhāan sārri’ān nū nahīn dittī jānndī hai jihhdē uss nū bhāaldē hann. Asīn ih vī nōṭ karī’ē ki manukh du’ārā kirrpā du’ārā prāppat kīttē jānaṇ vāalē sarabōtam fall dā bi’āan vī Srī Gurū Granth Sāhib vicch kīttā gi’ā hai. Arrthāt, “Nānak kahindā hai ki Akaāl Purakh Paramēśwar sāri’ān dā pattī hai. Jiss uttē uhh āppṇī kirripā driśhṭī pā’undā hai, uh uss dī sadīvī lāṛrī baṇn jānndā hai (Gurū Granth, pannā 351).[5] Iss tar’hān, Srī Gurū Granth Sāhib dē śhabadān vicch hī iss dhāarṇā dā sāar dinndē hō’ē, assīn ih pā’undē hān ki ih Mihr hai, jō manukh dē kōl pūraṇ annand lai ā’undī hai: “Hē Nānak, dayālū Paramēśwar, āppṇī Mihr saddkā uhhnā nū ucchi’ān chukkdā hai attē uhhnā dī vaḍi’ā’ī karrdā hai” (Gurū Granth, pannā. 8).[6]
Ā’aō iss viśhē tē sapaśhaṭ hō’ī’ē hālāṅki Sikkh dharam dī Mihr jānn kirrpā Hindū dharam dē fallsaffē nāal nēṛi’ōn jurṛī hō’īe hai, tan vī ih Hindū fallsaffē tōn bahut zi’āadā vakkhrī hai. Hindū fallsaffē vicch, karm naitikk ḵẖētar vicch kāran attē prabhāv dē niyamn dē siṭtē vajjōn hai. Iss la’ī, Rabb dī Mihr dī lāalsā karn dī kō’ī lōṛr hī nahīn rehandī. Parr Jappujī Sāhib vicch Srī Gurū Nānak dēv jī dī’ān sikkhi’āvān anusāar, ih kahindē hō’ē kirrpā dē nāal karrmān dē ullaṭ hai ki, “karrm sarrīr dē paidā hōṇ dā kāran baṇndā hai, parr Mihr du’ārā mukhtī prāpat hundī hai (Gurū Granth, pannā. 2).[7]
Iss tōn ilāavā, Srī Gurū Granth Sāhib kahnidā hai ki, “ajihā Rabb dī kirrpā nāal hī hunndā hai ki ikk bhaggat Gurū dī sēvā karrdā hai. Ajihā hunndā hai ki ikk vi’akatī dā mann uss dē kāabū vicch ā jānndā hai attē uh sāaff hō jānndā hai” (Gurū Granth, pannā. 558).[8] Iss tara’hān, muḍdhlī māantā ih hai ki Mihr jānn kirrpā, vi’akatī nū iśurī anannd arrthāt vismād naāl bharr dinndī hai.
Iss tar’hān, ih sāanū ghatṭō ghaṭt chaār sitṭi’ān tē pahuchaṇ vicch maddad karrdā hai – pahilā ki kirrpā bhāav Mihr jān Naddri upplabadh hai, dūjjā ih ki kirrpā Rabb dē antahakarn dā viśhā hai, tījjāuh hai ki kirpā manukh nū mukatī prāpat karn vihch madad kardī hai atē atē akhīr vicha cauthā ih hai ki kirpā Rabb nāal mēla-milāpa jān juṛan dā sādhan baṇ jānndī hai atē jis dē sitṭē sadakē ik vi’akatī, bhāav lāṛī dā us dē lāṛē dē nāal mēla hō jānndā hai. Sitṭē vajōn, ih ik vi’akatī nū jūnā dē chakkar, bhāv jannam attē maran dē ghēṛhē tōn chuṭakārā dē dinndī hai.
Huṇn, uparr likkhī’ān hō’ī’ān gallān nū dhi’āan vicch rakkhdē hō’ē, ikk praśhan mann vicch uṭth paindā hai ki Naddri jānn Rabb dī kirrpā kivēn prāpaat kītī jāavē? Dilachasap gall ih hai ki iss dā sahī uttar Grantha Bā’ībal vicch dittā gi’ā hai. Granth Bā’ībal unhān sārri’ān nū sapaśhaṭ saddā dinndā hai, jihhṛē Pāarbraham Paramēśwar nū bhāaldē hann jānn jihhṛē jūnā dē ghēṛhē tōn chutṭkārā pā’uṇā cāhundē han ate ‘jīvan-mukktā’ baṇnā chāhundē han. Granth Bā’ībal kahindā hai, “ki’uṅki Paramēśwar nē jaggat nū ajihā pi’āra kīttā jō uh nē Satgurū Yisū Masīh nū dē dittā tān jō harrēk jō us uttē nihchā karrē nāas nā hōvē parr sadīpak jī’uṇ ṇu pāvē” (Granth Bā’ībal, Yūhannā 3:16). Huṇn, ih kirrpā “sabhanā” la’ī uppalabadh hai, hālāṅki sānū ih nahīn bhullṇā chāhīdā ki ih dubārā Parrmātamā dē atahakarn tē nirrbhar karrda hai ki ih kiss nū dēṇā hai jānn kiss nū nahīn.
Parmēśhwar, jō kirrpālū attē taras nāl bharpūrr hai, sārri’ān nū iss kirrpā nū prāpatt karn la’ī saddā dindā hai, parr kujjh lōkān nē us dī iss pēśhkaśh nū savīkār nā karn dā faisalā li’ā hai. Isē la’ī Yisū Masīh nē kihā hai ki, “Manukh nū kī lābh jē sārrē jaggat nū kamāvē attē āppṇī jāan dā nukksān karrē? Tān Manukh āppṇī jāan dē baddlē kī dēvē?” (Granth Bā’ībal, Markus 8:36-37). Iss tar’hān Naddri jānn kirrpā uss dē antahakarn dā viśhā baṇn jāndī hai. Iss tar’hān, ih Muktī nū prāppat karn dē dūjē māapadanḍān nū pūrā kardā hai, jinhān nū Srī Gurū Granth Sāhib du’ārā nirrdhārat kīttā gi’ā hai.
Jō kujjh kihā jān rihā hai, us dē nichōṛr vicch, assīn pā’undē hān ki Granth Bā’ībal āppṇē āap vicch sapaśhaṭ hai ki ih kirrpā changē kammān du’ārā jānn bhaggtī karn nāal jānn kisē vī hōrr tarīkē nāal prāppat nahīn kīttī jā sakkdī hai, jihhṛā Rabb nū prasann karrdā hōvē. Granth Bā’ībal kahindā hai ki, “Asīn sabbhē bhariśhṭī vāṅṅgu hō ga’ē, attē sādḍē sabh dharam paliīt kappdē varrgē hann. Asīn pattē vāṅṅgu kummlā jānndē hān, attē sādḍī’ān baddī’ān havvā vāṅṅgu sānū chukk lai jānndī’ān hann” (Grantha Bā’ībal, Yasāyāah 64:6). Isa tōn ilāvā, Granth Bā’ībal vicch manukhī karm sambanndhī ikk ḵẖās tukk milldī hai, “Ki’un jō tusīn kirrpā tōn nihchā dē rāhīn bachāi’ē ga’ē attē ih tuhāḍī vallōn nahīn, ih paramēhwar dī baḵẖaśīś hai ih karrnī’ān tōn nahīn ajihā nā hōvē bha’ī kō’ī ghumnnḍ karrē” (Granth Bā’ībal, Affisī’ān 2:8-9). Ih kinhī vaḍdī khuśī dī gall hai ki kisē nū āppṇē kammān tē nirrbhar hōṇ dī lōṛh nahīn hai.
Iss tōn ilāvā, jivēn ki Srī Gurū Grantha Sāhib du’ārā kallpanā kīttī ga’ī hai ki kirrpā ikk vi’akatī nū rōśhan karr dindī hai, Granth Bā’ībal kahindā hai ki, “Unhān nē uh dī vall’ha takke’ā attē ujalē hō ga’iē, attē unhān dē mūh kadē kāalē nā hōṇagē” (Granth Bā’ībal, Zabūran di pōthi 34:5). Granth Bā’ībal iss nū hōrr vadhērē sapaśhaṭ kardā hai, “Ki’un jō Jī’uṇ dā chaśsamā tērē muḍdh hai, tērē chānaṇ vicch asīn chānaṇ vēkhāṅgē” (Granth Bā’ībal, Zabūran di pōthi 36:9). Granth Bā’ībal is tōn vī agē jānndē hō’ē kahindā hai ki, “tān tū vēkhēṅgī attē chammkēṅgī, attē tērā dill tharr tharr kammbēgā tē phull jānvēgā” (Granth Bā’ībal, Yasāyāah 60:5). Iss tar’hān, ikk Sikkh Srī Gurū Granth Sāhib vicch kirrpā arrthāt Naddri jānn Mihr dē vikhē dittē ga’ē tījjē māapdannḍ nū vī sāaf taur tē vēikh sakkdā hai.
Inhān sabh vēikh laiṇ tōn bā’ad, ih sāanū hōrr vadhērē sapaśaṭ taur tē vēikhṇ vicch madad karrdā hai ki Paramēśwar dē nāal mēil la’ī Naddri kivēn ikk vasīlā hai. Granth Bā’ībal kahindā hai ki Satgurū Yisū Masīh vicch ikk manukh nū pūrrī tar’ahān kirrpā attē sacchi’ā’ī bharrpūrī nāal milldī hai. Uh kirrpā attē sacchi’ā’ī dā hī Dēhadhārī sī. Isē la’ī Granth Bā’ībal kahindā hai ki, “ki’un jō pittā nū ih bhā’i’ā jō sārrī sammpūrantā’ī (Iśurtā’ī) uss vicch vassē” (Granth Bā’ībal, Kulussī’ān 1:19). Issē kārran, Granth Bā’ībal hōrr vadhērē ih kahindā hai ki, “Us dī bharrpūrī (Iśurtā’ī) vicchōn asaān sabhnān nē pā’i’ā, kirrpā uttē kirrpā” (Granth Bā’ībal, Yūhannā 1:15). Is la’ī, jaddōn kō’ī bhaggat arrthāt śhardhālū kirrpā prāppat karrdā hai, tān us nū ih siraf ikkō vāar prāppat nahīn hundī, saggōn uh is nū lagātār prāpaat karrdā rahindā hai, uh vī muffat vicch, jivēn ki assīn pahilān hī vēikh chukē hāin.
Is dē nāal hī, Srī Gurū Granth Sāhib aggē kahindā hai ki ikk bhaggat jihhṛā da’i’ā nāal bharē hō’ē attē taras karn yōg Pramātmān dī kirrpā nū prāpat karrdā hai, tān uh us dī lārṛī baṇn jānndā hai. Ih Srī Gurū Granth Sāhib dī nigāh vicch bhavikhbāṇī dē anusāar sacch hai. Prēmī (lādaā) attē prēmikā (lādī) dē prēm-dī-is-khēiḍ vicch ikk lammbē vichōdē tōn bā’ad, dōvān dī mulākāat hamēśhān ikk chaṛrdī kalā mannī jānndī hai. Granth Bā’ībal sapahśaṭ taur tē kahindā hai ki, iss prēm-dē-khēiḍ dē annt vicch, Param di’ālū attē kirrpālū Paramēśwar nē innjh kihā hai, “Urrē ā, main tainū lādī arrthāt pattnī vikhāvān” (Granth Bā’ībal, Parrkāśh dī Pōthī 21:9).
Iss tar’hān, kō’ī vi’akatī ih sitṭā kadḍh sakkdā hai ki Srī Gurū Granth Sāhib du’ārā jō vī vichār kīttā gi’ā hai, uh Satgurū Yisū Masīh vicch pahilān hī pūrrā hō chukkā hai. Isē kāran, ikk bhaggat dē jīvan vicch ikk Satgurū hōṇ dē kāran, uh manukh nū punnar-jannam dē gēṛhē, bhāv sansāar dē bhavachakar tōn mukktī dindā hai. Iss la’ī, ithē Srī Gurū Nānak dēv Jī dē śhabbadān dā havāl dēiṇā vadhērē sahī hōvēgā, jaddōn unhān nē ih kihā sī: “Suṇō, sāḍī salāh suṇnō, hē mērē mann, ihō sahī karm hai, jō baṇi’ā rahēgā, attē śhā’id iss dē la’ī kō’ī hōrr maukā nā milē” (Gurū Granth, pannā. 154).[9] Attē iss sitṭē dē anusāar, sahī karm ih hai ki ikk vi’akatī nū Yisū ji nū āppṇā Satgurū mannaṇa chāhīdā hai, ki’uṅki śhā’id us nū phirr is dā maukā nā milē.
[1] ਭਾਵੈ ਦੇਇ ਨ ਦੇਈ ਸੋਇ ॥
bhaavai day-ay na day-ee so-ay.
[2] ਤਿਸੁ ਰੂਪੁ ਨ ਰੇਖ ਅਨਾਹਦੁ ਵਾਜੈ ਸ਼ਬਦੁ ਨਿਰੰਜਨਿ ਕੀਆ ॥੧॥
tis roop na raykh anaahad vaajai sabad niranjan kee-aa. ||1||
[3] ਜਾ ਕੋਓ ਕਿਰਪਾ ਕਰਹੂ ਪ੍ਰਭ ਤਦ ਕੋਓ ਲਾਵਹੂ ਸੇਵ ॥
Jā kō’ō kirapā karahū prabh tad kō’ō lāvahū sēv.
[4] ਗੁਰ ਪਰਸਾਦੀ ਹਰਿ ਪਾਈਐ ਮਤੁ ਕੋ ਭਰਮਿ ਭੁਲਾਹਿ ॥
gur parsaadee har paa-ee-ai mat ko bharam bhulaahi.
[5] ਭਨਤਿ ਨਾਨਕੁ ਸਭਨਾ ਕਾ ਪਿਰੁ ਏਕੋ ਸੋਇ ॥ ਜਿਸ ਨੋ ਨਦਰਿ ਕਰੇ ਸਾ ਸੋਹਾਗਣਿ ਹੋਇ ॥੪॥੧੦॥
bhanat naanak sabhnaa kaa pir ayko so-ay. jis no nadar karay saa sohagan ho-ay. ||4||10||
[6] ਨਾਨਕ ਨਦਰੀ ਨਦਰਿ ਨਿਹਾਲ ॥੩੮॥
naanak nadree nadar nihaal. ||38||
[7] ਕਰਮੀ ਆਵੈ ਕਪੜਾ ਨਦਰੀ ਮੋਖੁ ਦੁਆਰੁ ॥
karmee aavai kaprhaa nadree mokh du-aar.
[8] ਨਦਰੀ ਸਤਗੁਰੁ ਸੇਵੀਐ ਨਦਰੀ ਸੇਵਾ ਹੋਇ ॥ ਨਦਰੀ ਇਹੁ ਮਨੁ ਵਸਿ ਆਵੈ ਨਦਰੀ ਮਨੁ ਨਿਰਮਲੁ ਹੋਇ ॥੧॥
nadree satgur sayvee-ai nadree sayvaa ho-ay. nadree ih man vas aavai nadree man nirmal ho-ay. ||1||
[9] ਸੁਣਿ ਸੁਣਿ ਸਿਖ ਹਮਾਰੀ ॥ ਸੁਕ੍ਰਿਤੁ ਕੀਤਾ ਰਹਸੀ ਮੇਰੇ ਜੀਅੜੇ ਬਹੁੜਿ ਨ ਆਵੈ ਵਾਰੀ ॥੧॥ ਰਹਾਉ ॥
sukarit keetaa rahsee mayray jee-arhay bahurh na aavai vaaree. ||1|| rahaa-o.