Pāṇī tōn bagair jī’uṇ asambhav hai. Pāṇī is sansār dī har chīz nū jī’uṇ dindān hai. Samē dī śurū’āat tōn hī sansār dē sārē Dharmān vich is dā sathāan bahut zi’ādā mahatavapūraṇ rihā hai. Lagabhag sārē dē sārē dharmān vich, sriśaṭī dā lēkhā jān tān pāṇī dē du’ārā jān phir pāṇī tōn sabandhat kītā gi’ā hai. Aja zi’ādātr Dharm pāṇī nū śudh atē pavitar mandē han. Pāṇī śudhtā dā sādhan hai, atē is nū Iśurī śakatī’ān dā vāas sathāan mani’ān jānndā hai. Dara’asal, Hindū dharm varagē dharmān vich pāṇī dī pūjān ik sādhak jān bhagat du’ārā kītī jānndī hai? Nadī’ān dhartī dī’ān nāṛī’ān han atē is la’ī jī’uṇ dēṇ vālī’ān hōṇ karkē, unhān nū pavitar mani’ān jānndā hai. Ih vī mani’ān jānndā hai ki pāṇī dē talā’a ātamak ilākē (sach-khaḍ jān baikunṭh) dē būhē han, isē la’ī unhān nū tīrath sathāan jān ghāṭ kihā jānndā hai. Isē la’ī khāas mauki’ān tē pāṇī vich chubhī māranī pāpān jān māṛē karmān tōn mukat hōṇ la’ī pavitr manī jānndī hai.
Is dē nāal hī, is dā saphā’ī nāal vī sabandha hai, ih sabandh śudhtā atē pavitartā’ī nāal juṛi’ā hō’i’ā hai. Hālāṅki, rasamī iśanān jān sarīr dī saphā’ī la’ī sansār vich bahut sārē hōr vī tarīkē mildē han jivēn ki Bhāart vich vag’hadē pāṇī nāal sarīr nū saāf karnā, Arabī sansār vich miṭī jān rēt nāal piḍē nū ragaṛanā atē Pachamī sansār vich kisē līṛē jān kāgaz dē nāal pūjhaṇā. Phir vī, sabhnā tōn vadhī’ā tarīkā pāṇī dē nāal kītī jān vālī saphā’ī dā hī hai. Siṭē vajōn, saphā’ī atē śudhtā dī’ān rasamā dē niśānān nē pāṇī nū hī jī’uṇ dā arath pūraṇ hisā mani’ān hai. Isē la’ī, ih sōchi’ā jānndā hai ki ih adarūnī śudhtā nū vī pradāan kardā hai.
Jadōn Sikkh dharm bārē gal karīdī hai, tān pāṇī hōr vī vadhērē vaḍī bhūmikā nū adā kardā hō’i’ā jāapdā hai. Dilchasap gal ih hai ki Sikkh dharm dā janam ik nadī dē kaḍhē tē hō’i’ā sī atē ih panj dari’āvān dē ālē du’ālē hī khiṛi’ā sī, isē la’ī sānū Sikkh Dharm dā paghūṛā Pajāab (paj-āab) vich mildā hai. Srī Gurū Granth Sāhib vich pāṇī dē bārē bahut kujh kihā gi’ā hai. Ajihā sōchi’ā jānndā hai ki ik Chul’hī arathāt ik muṭhī bhar pāṇī, sārē sarīr dī mail nū saāf karn la’ī kāfī hai. Ik Sikkh nū”paja iśanān” nū – bhāav dō hath, dō pair atē mūh nū dhōṇā Guradu’ārē vich dāḵẖal hōṇ tōn pahilān, jān pāṭh karn tōn pahilān, atē is tarān dē hōr rasamī kamān nū karn la’ī laiṇ la’ī kihā gi’ā hai. Paj iśanān āam taur tē Sikkhān vich āam vēkhṇ nū mil jānndā hai.
Is tar’hān, ih vēkhi’ā gi’ā hai ki bāharī saphā’ī ik vi’akatī nū adarūnī saphā’ī val’h iśārā kardī hai jān dūjē śabadaān vich bāharī saphā’ī ik vi’akatī nū us dē man, us dē vichārān atē sōch dē tarīkē nū saāf karn vich madad kar sakadī hai. Isē la’ī utē dasī ga’ī charachā anusār Sikkh Dharm vich “panj iśanān” dī vichārdhārā dī kalapanā kītī ga’ī sī. Hālāṅki, Srī Gurū Granth Sāhib ih sapaśaṭ kardā hai ki ik vi’akatī dē bāharī manukh (bidēhī, pinḍā) atē adarūnī manukh (dēhī gupat) vichkār antar hundā hai, “hē bhā’ī! sarīr dā mālak ātamā (sarīr vich) luki’ā rahidā hai, siraf sarīr disdā hai” (Gurū Granth, pannā.900). [1] Ki’uṅki man adarūnī manukh vich vasadā hai, is la’ī is dā bāharī taur tē kītē jān vālē rasamī iśanān nāal kō’ī laiṇā dēṇā nahīn hai. Isē la’ī Srī Gurū Granth Sāhib kahidā hai ki manukh dē man nū kisē vī rasam jān sādhan nāal sāaph jān śudh nahīn kītā jān sakadā, bhāav ih ki pāṇī nāal bharī muṭhī (Chul’hī) du’ārā vī nahīn. Is dā kāran ih hai ki jadōn tak uh Satgurū nāal nahīn mildā tad tak ih man duchitī avasathā (asathir hālat) vich rahidā hai.
Us samē tak man dī avasathā nū havā vāaṅg darasā’i’ā hiladā hō’i’ā, bēchain, bhaṭakadā hō’i’ā vikhā’i’ā gi’ā hai, “hē bhā’ī! (Jis manukh dā) chanchal man ratā bhar bhī ātamak ānand vich nivāas dēṇ vālē nāam vich vasadā hai (uh manukh asal bairāgī hai, tē uh bairāgī) ātamak ānand (māṇadā hai)’’ (Gurū Granth, pannā. 634),[2] Ik ajanabī, paradēsī, vidēśī vāaṅg, bāhar khuśī’ān dī bhāal kardē hō’i’ā, “jō nāam tōn sakhaṇē rahē han uh dukhī jīvan hī bitā’undē ga’ē (ki’uṅki) jē manukh dā man Prabhu-charanān tōn vichaṛi’ā rahē tān us nū sārā jagat bēgānā jāapdā hai (us dē andar mēra-tēra baṇī rahidī hai)” (Gurū Granth, pannā. 767),[3] Jivēn ik sap, ik pāgal kutā, ik khōtā, ik sāras, ik kān hundā hai, “kān nū muśak-kāfūr khu’ā’uṇ tōn kō’ī guṇ nahīn nikladā (ki’uṅki kān nū gand khāṇ dī āadta nahīn jān sakadī, isē tar’hān) sap nū dudh pilā’uṇ nāal bhī kō’ī fā’idā nahīn hō sakadā (uh ḍang māranōn phir bhī nahīn ṭalēgā)?” (Gurū Granth, pannā. 481), [4] Isē la’ī ih ichi’ā (triśanā) dī’ān lahirān du’ārā taṇā’u vich hai, “(hē Kabīr! Ih jānṇdi’ān bhī ki Prabhu dī sifat-salāh vikārān nū sāaṛ kē Prabhu-charanān vich jōṛadī hai) manukh dā man pachī baṇ jānndā hai ik Prabhu dā āasrā chaḍ kē) bhaṭak bhaṭak kē (mā’ik padārathān dē pichē) dasīn pāsīn dauṛadā hai ( tē ih kudarati dā niyam hī hai ki) jō manukh jihō jihī sangti vich baiṭhdā hai uhō jihā us nū fal mildā hai” (Gurū Granth, pannā. 1369).[5]
Is la’ī, kisē vī mātarā vich pāṇī dē nāal man nū saāf karnā jān śudh karnā ik vi’arath jatana hai, “(par) man vich lagī hō’ī mail dī us nū ḵẖabar hī nahīn, (sadā sarīr nū) bāharōn hī mal mal kē dhōndā hai” (Gurū Granth, pannā.139).[6] Is la’ī, ih gandagī tōn ilāvā hōr kujh vī nahīn paidā kar sakadā, “jinhān manukhān dē hiradē vich safā’ī nahīn, dhōkhā hai, par sarīr nū bāharōn dhō kē rakhadē han, uh (āapṇē harēk kār-vihār vich) jhūṭh tē dhōkhā hī varatadē han, par jhūṭh ughaṛ ā’undā hai” (Gurū Granth, pannā. 1243).[7] Is la’ī, is man nū Pramātamā dē adhīn karn la’ī sadā ditā gi’ā hai, “hē thān thān bhaṭak rahē man! Hē pi’ārē man! Kadē tān Prabhu-charanān vich juṛ“ (Gurū Granth, pannā. 451).[8]
Kēval tad hī jadōn ik sādhak āapṇē man nū Pramātamā dī adhīntā dē hēṭh li’ā’undā hai, nāam, Iśurī gi’āan (amrit-gi’āan), ānand (param-anand) atē is tarān dē hōr galān dī khōj pūrī hō jānndī hai, “(hē bhā‘ī!) Jis amrit dē ḵẖazānē dī ḵẖātar tū jagat vich ā’i’ā hain, uh amrit Gurū pāsōn mildā hai; par dhāramik bhēkh dā pahirāvā chaḍ, man dī chalākī bhī chaḍ (bāharōn śakal dharmī‘ān vālī, tē andar dunī‘ān nū ṭhagaṇ dī chalākī) is dō-ruḵẖī chāl vich pi’ān ih amrit-fal nahīn mil sakadā” (Gurū Granth, pannā. 598),[9] atē ajihā karn nāal ik sādhak dā rūhānī rāah khul’h jānvēgā, us dī rūhānī tarakī hōvēgī, us nū rūhānī daraśaṇ prāapt hōvēgā, us dē kōl rūhānī ahisāas jān bōdh hōvēgā, uh jāngadī avasathā, gi’āan avasathā vich hōvēgā hai. Is tarān, upā’ō nāam dē vich vēkhi’ā gi’ā hai, “(par) jē (manukh dī) budhī pāpān nāal malīn hō jān’ē, tān uh pāap Akāal Purakh dē nāam vich pi’ār karn nāal hī dhō‘i’ā jān sakadā hai” (Gurū Granth, pannā. 4).[10]
Sankhēp vich, pāṇī jī’uṇ dā ik zarūrī tata hai. Har ik vi’akatī is nū kisē vī Dharm vich ajihē rūp vēkh sakadā hai ki pāṇī kisē nā kisē tar’hān dharm dī’ān rasama nāal juṛi’ā hō’i’ā hai. Nadī’ān atē sarōvarān (talā’a) nū sadā tōn hī ik vi’akatī dī adarūnī śudhtā vajōn vēkhi’ā jānndā rihā hai. Par, pāṇī dā kō’ī vī māap man nū saāf nahīn kar sakadā ki’uṅki ih adarūnī taur tē gadā atē bhriśaṭ hai. Man dī avasathā ik jānnavar varagī hai. Ik bhagat nū salāh ditī ga’ī hai ki uh āapṇā man Prabhu jān Satgurū dī Prabhutā hēṭh li’ā’ē. Is dē la’ī sarabōtam upā’ō Nāam dī śaraṇ laiṇ vich ditā gi’ā hai.
Huṇ, utē ditā gi’ā vichār vaṭāndarā sānū kujh praśanā dē utarān dī bhāal karn la’ī prēradā hai. Ik manukh āapṇē man nū Prabhu dī adhīntā vich kivēn li’ā sakadā hai? Ik sādhak nū Nāam kithōn mil sakadā hai? Jēkar man jān andarlā manukh bhriśaṭ hai, tān praśan ih uṭh khaṛhā hō jānndā hai ki ih kivēn atē ki’un bhriśaṭ hō’i’ā atē is dā hal kī hai? Ik vi’akatī gi’āan avasathā jān param anand dī avasathā nū kivēn prāapt kar sakadā hai? Inhān sāri’ān dā utar sānū Granth Bā’ībal vich mildā hai.
Granth Bā’ībal man dī avasathā bārē visthār nāal galbāt kardā hai atē is dā sāar sankhēp vich dindān hai. Ih kahidā hai ki, “dil sabh chīzān nālōn dhōkhēbāaz hai, uh puj kē kharāb hai, uh nū kauṇ jānṇ sakadā hai?” (Yiramiyaāh 17:9). Ih gandagī atē kūṛē-karkaṭ (manukhī gand) tōn ilāvā kujh vī nahīn paidā kar sakadā, “ki’uṅki adarōn manukh dē dil vichōn burē khi’āal, harāamkārī‘ān, chōrī’ān, khūn, zanākārī’ān, lōbh, badī‘ān, chal, masatī, burī nazar, kufar, hankāar, mūrakhatā‘ī nikladī hai” (Marakus 7:21-22). Ki’uṅki man burī ichi’ā dī ġulāmī hēṭh hai, is la’ī ih sadā hī ik vi’akatī nū bhaṭakaṇ val’h lai jānndā hai, “par har kō‘ī tadē paratā‘i’ā jānndā hai jadōn āapṇī hī kāmanā nāal lubhā‘i’ā atē bhuchalā‘i’ā jānndā hai” (Yākūb 1:14). Isē la’ī, ik sādhak bhāvēn kisē vī tar’hān dā kō’ī vī jatan ki’un nā kar lavē, uh āapṇē āap nū is dī gandagī dē dāaġ tōn śudh nahīn kar sakadā, “Bhāvēn tū āapṇē āap nū sajī nāal dhōvēn atē bahutā sābaṇ varatēn, tān vī tērī badī dā dāag mērē sāhamaṇē rahidā hai, alakh Paramēśur dā vāka hai” (Yiramiyaāh 2:22).
Hālāṅki, alakh Paramēśur āapṇī bharpūr kirapā (nadari) vich, ik sādhak nū us dē nēṛē ā’uṇ dā khul’hā sadā dindān hai, “ā’ō, asīn salāah karī‘ē, alakh Paramēśur ih ākhadā hai, Bhāvēn tuhāḍē pāap kiramach jēhē hōṇ, ōh baraf jēhē chiṭē hō jānṇgē, bhāvēn ōh majīṭh jēhē lāal hōṇ, ōh una jēhē hō jānṇgē“ (Yasāyāah 1:18). Sadā dēṇ vālā kō’ī hōr nahīn, sagō uh hai, jis nē brahimaḍ atē is vichlē sārē pāṇī nū nā kēval baṇā’i’ān, sagōn is vichlē sārē pāṇī nū āapṇē hath dī ik Chul’hī nāal hī māap sakadā hai, “kih nē āapṇī‘ā Chul’hī’ān nāal pāṇī‘ān nū miṇi’ān, atē āapṇī‘ān giṭhān nāal akāś nū māpi’ā, dhartī dī dhūṛ nū ṭōpē vich bhari’ā, pahāṛān nū takṛī‘ān vich, atē ṭibi’ān nū chābi’ān vich tōli’ā hai? Kih nē Alakh Paramēśur dā ātamā māpi’ā, yā uh dā salāhī hō kē uh nū samajhā‘i’ā? Uh nē kih dē nāal salāha kītī, kih nē uh nū samajh baḵẖaśī, yā ni’ā’un dā mārag uh nū sikkhā‘i’ā, yā uh nū vidi’ā sikkhā‘ī, yā uh nū gi’āan dā rāah samajhā‘i’ā?” (Yasāyāah 40:12-15). Is tar’hān, ithē Granth Bā’ībal atē Srī Gurū Granth Sāhib vich ik sapaśaṭ antar sānū vēkhṇ nū mildā hai. Srī Gurū Granth Sāhib vich asīn vēkhdē hān ki, ik Chul’hī arathāt ik muṭhī bhar pāṇī uh hai, jihṛī ik sādhak nū us dē man dī śudhtā la’ī kāfī hai, par nāal hī ih ik vi’arath kōśiś vī hai, ki’uṅki man bhriśaṭ hai jān dāgī hai. Par ithē Granth Bā’ībal vich sānū ih mildā hai ki sārē sansār dā pāṇī sirajaṇahār (Kartā Purakh) dī ik hī Chul’hī vich hī hai.
Granth Bā’ībal agē ih vī kahidā hai ki, Rāb āapṇē pi’ār vas hō ik sādhak arathāt bhagat nū āapṇē hath dī ik muṭhī du’ārā us utē ā’uṇ vālī’ān sārī’ān burī’ān galān tōn lukā’undā hai, “ōs āapṇē hath dē sāyē vich mainū lukā’i’ā” (Yasāyāah 49:2), Sagōn ih ki us nē āapṇē hath dī muṭhī vich ik sādhak dē sarūp nū ukēri’ā hō’i’ā hai, “vēkh, main tainū āapṇī’ān hathēlī’ān utē ukar li’ā, tērī’ān kadhān sadā mērē sāhamaṇē han” (Yasāyāah 49:16). Ajihā kahiṇ dā arath ih hai ki, ik sādhak utē us dī nigāh sadā baṇī rahidī hai. Ihō Vāhegurū (alakh Paramēsur), Sabad sarūp āapṇē lōkān vich vāas karn ā’i’ā sī, jinhān dē sarūp nū us nē āapṇē hath dī hathēlī vich ukēri’ā hō’i’ā hai, atē ihō Sabad Granth Bā’ībal vich Satgurū Yisū Masīh vajōn jānṇi’ān jānndā hai. Isē kāran, ik vāar Satgurū Yisū Masīh nē ik vaḍī bhīṛa nū kihā, “jē kō’ī tihā’i’ā hōvē tān mērē kōl āvē atē pīvē! Jō kō’ī mērē utē nihchā kardā hai, likhat anusār amrit jal dī’ān nadī’ān uh dē adarōn vagaṇagī’ān!” (Yūhanā 7:37-38). Ki’uṅki uh āap amrit jal arathāt jī’uṇ dā jal hai, “main jī’uṇ dā pāṇī hān” (dūjē śabadaān vich ābē hayāat dā chaśamā, zidagī dā pāṇī atē jī’uṇ jal) (Yūhanā 4:10). Satgurū Yisū Masīh nē agē kihā, “Harēk jō ih jal pīndā hai, sō phēr tihā’i’ā hōvēgā. Para jō kō’ī mērā ditā hō’i’ā jal pī’ēgā sō sadīpakāal tīku kadē tihā’i’ā nā hōvēgā balaki uh jal jō main uh nū di’āṅgā uh dē vich jal dā ik sōmā baṇ jānvēgā jō anant jī’uṇ tīkur uchaldā rahēgā” (Yūhanā 4:13-14).
Granth Bā’ībal ih sapaśaṭ kardā hai ki jihṛā vī us dē nāam nū pukāradā hai, sō’ī bachā’i’ā jānvēgā, “ki’un jō Harēk jihṛā Prabhu dā nāam lavēgā uh bachā’i’ā jānvēgā” (Rōmī’ān 10:13). Ki’uṅki uh manukh dē la’ī mukatī (mōkh) prāaptī vāastē ditā gi’ā ikō ik nāam hai, “ar kisē dū’ē tōn mukatī nahīn ki’un jō akāś dē hēṭhān manukhān vich kō’ī dūjān nāam nahīn ditā gi’ā jis tōn asīn bachā’ē jānṇā hai” (Rasūlān dē kartab 4:12). Dilchasap gal ih hai ki Satgurū Yisū Masīh nū Granth Bā’ībal dē vich hōr nāvān tōn vī jānṇi’ān jānndā hai, “Paramēśur dī śakatī atē Paramēśur dā gi’āan hai” (1 Kurithī’ān dī pōthī 1:24), Ik sādhak nū “us dī kirapā atē gi’āan vich agē vadhaṇa la’ī” kihā gi’ā hai (2 Patras 3:18). Uh pavitar hai jān dāag tōn bagair hai jān manukh dē kisē vī bhriśaṭāchār tōn azāad hai, isē la’ī uh sāḍē pāpān (māṛē karmān) nū dūr karn vich samarathī hai, “uh nē us nū jihṛā pāap dā jānṇū nahīn sī sāḍī ḵẖātar pāap ṭhahirā’i’ā tān jō asīn us vich hō kē Paramēśur dā dhāramiktā baṇī’ē” (2 Kurithī’ān dī pōthī 5:21).
Is tōn ilāvā, Satgurū Yisū Masīh anand nāal dēṇ vālā dātā vī hai, ithōn tīkur ki us nē sāḍē la’ī āapṇē āap nū hī dē ditā, “paratū Paramēśur āapṇā prēm sāḍē utē i’un paragaṭ kardā hai bha’ī jān asīn ajē pāpī hī sān tān Masīh sāḍē la’ī mō’i’ā” (Rōmī’ān 5:8). Is la’ī, ik sādhak dalērī nāal ih kahi sakadā hai, “is kāran main Masīh dē la’ī nirāblatā’ī’ān utē, mihṇi’ān utē, tagī’ān utē, satā’ē jān utē, sakaṭān utē, parasan hān ki’uṅki jadōn main nirābal hundā hān tadōn hī samarathī hundā hān“ (2 Kurithī’ān dī pōthī 12:10). Us nū agē sachi’ā’ī kahi ki sadi’ā gi’ā hai atē uh āap hī sachi’ā’ī dā sarūp vī hai, “rāah atē sachi’ā’ī atē jī’uṇ main hān. Kō’ī mērē vasīlē binān Pitā dē kōl nahīn ā’undā” (Yūhanā 14:6). Us nū sabh tōn uchī padavī ditī ga’ī hai, jihṛī rāji’ān dā rājān jān Prabhu’ān dā Prabhu dī hai, “uh dē basatr utē ar uh dē paṭ utē ēh naam likhi’ā hō’i’ā hai, -“rāji’ān dā Rājān atē prabhu’ān dā Prabhu” (Parakāś dī pōthī 19:16).
Ithē hī pāṇī nāal bharī hō’ī muṭhī (Chul’hī) dī tasavīr vadhērē mahatavapūraṇ baṇ jānndī hai, jivēn Srī Gurū Granth Sāhib vich darasā’i’ā gi’ā hai. Ki’uṅki, ik sādhak dē man nū Pramātamā dī Prabhutā hēṭh li’ā’uṇ la’ī, ik budhīmān vi’akatī la’ī Chul’hī bhar pāṇī Braham gi’āan jān Brahama vichār (Iśurī gi’āan) hundi hai; ik yōgī la’ī Chul’hī sārī tar’hān dē bikārān tōn azādī hai; ik Brāahmaṇ la’ī Chul’hī santōkh dī prāaptī hai; ik parivāar dē mukhī la’ī Chul’hī sachi’ā’ī atē udāratā hai; ik rājē la’ī Chul’hī sāri’ān la’ī ni’ā’u hai; atē ik paṛhē likhē jān kisē vidavān vi’akatī la’ī Chul’hī sachi’ā’ī dā abhāas jān pratībimb hai, “hē Nānak! (Nirā pāṇī nāal Chul’hī’ān kīti’ān ātamak jīvan vich sucha nahīn ā sakadī, par) jē kō’ī manukh (sachī Chul’hī) bharnī jān la’ē tān suchī’ān Chul’hī’ān ih han– vidavān vāastē Chul’hī vichār dī hai (bhāav, vidavān dī vidavatā pavitr hai, jē us dē andar vichār bhī hai) jōgī dā kām-vāśanā tōn bachē rahiṇā jōgī la’ī pavitr Chul’hī hai, brāahmaṇ la’ī Chul’hī santōkh hai tē grihsatī la’ī Chul’hī hai uchā ācharan atē sēvā. Rājē vāastē inasaāf Chul’hī hai” (Gurū Granth, pannā. 1240).[11]
Siṭē vajōn, jihṛā vī Satgurū Yisū Masīh nāal mulākāt kardā hai, uh jānṇdā hai ki sachī Chul’hī us dē jī’uṇ vich badalā’ō nū li’āvēgī atē us dē man nū śudh (bairāgī man) kar dēvēgī, dūjē śabadaān vich, us dī sōch vich badalā’ō li’āvēgī, us dī jī’uṇ śailī vich badalā’ō li’āvēgī atē uh gi’āan (amrit-gi’āan) dī vāḍhī kar sakēgā jis dē siṭē uh inhān guṇā nū paidā hudē vēkhēgā jivēn – “prēm, anand, śāntī, dhīraj, di’ālagī, bhali’ā’ī, vafādārī, naramā’ī, sanjam” (Galātī’ān 5:22-23), atē “rahimadilī, di’ālagī, adhīngī, naramā’ī atē dhīraj nū pahin la’ō atē jē kō’ī kisē utē gil’hā rakhadā hōvē tān ik dū’ē dī sahi lavē atē ik dū’ē nū māfa kar dēvē” (Kulusī’ān 3:12-17), Jihṛē ik sādhak nū param anand dā ahisāas karā’uṇ vich madad karngē – ihō tān ik sādhak dī akhīrlā ṭichā hai. Isē la’ī, Satgurū Yisū Masīh dē nēṛē ā’ō tē pāṇī dī Chul’hī nū prāapt karō.
[1] ਦੇਹੀ ਗੁਪਤ ਬਿਦੇਹੀ ਦੀਸੈ ॥
Ḏehī gupaṯ biḏehī ḏīsai.
[2] ਮਨੂਆ ਪਉਣੁ ਬਿੰਦੁ ਸੁਖਵਾਸੀ ਨਾਮਿ ਵਸੈ ਸੁਖ ਭਾਈ ॥
manoo-aa pa-un bind sukhvaasee naam vasai sukh bhaa-ee.
[3] ਮਨੁ ਪਰਦੇਸੀ ਜੇ ਥੀਐ ਸਭੁ ਦੇਸੁ ਪਰਾਇਆ ॥੭॥
man pardaysee jay thee-ai sabh days paraa-i-aa.
[4] ਕਊਆ ਕਹਾ ਕਪੂਰ ਚਰਾਏ ॥ ਕਹ ਬਿਸੀਅਰ ਕਉ ਦੂਧੁ ਪੀਆਏ ॥੨॥
ka-oo-aa kahaa kapoor charaa-ay.
kah bisee-ar ka-o dooDh pee-aa-ay. ||2||
[5] ਕਬੀਰ ਮਨੁ ਪੰਖੀ ਭਇਓ ਉਡਿ ਉਡਿ ਦਹ ਦਿਸ ਜਾਇ ॥ ਜੋ ਜੈਸੀ ਸੰਗਤਿ ਮਿਲੈ ਸੋ ਤੈਸੋ ਫਲੁ ਖਾਇ ॥੮੬॥:
kabeer man pankhee bha-i-o ud ud dah dis jaa-ay. jo jaisee sangat milai so taiso fal khaa-ay. ||86||
[6] ਅੰਤਰਿ ਮੈਲੁ ਲਗੀ ਨਹੀ ਜਾਣੈ ਬਾਹਰਹੁ ਮਲਿ ਮਲਿ ਧੋਵੈ ॥
Anṯar mail lagī nahī jāṇai bāhrahu mal mal ḏẖovai.
[7] ਜਿਨ ਕੈ ਹਿਰਦੈ ਮੈਲੁ ਕਪਟੁ ਹੈ ਬਾਹਰੁ ਧੋਵਾਇਆ ॥ ਕੂੜੁ ਕਪਟੁ ਕਮਾਵਦੇ ਕੂੜੁ ਪਰਗਟੀ ਆਇਆ ॥
jin kai hirdai mail kapat hai baahar Dhovaa-i-aa. koorh kapat kamaavday koorh pargatee aa-i-aa.
[8] ਮੇਰੇ ਮਨ ਪਰਦੇਸੀ ਵੇ ਪਿਆਰੇ ਆਉ ਘਰੇ ॥
mayray man pardaysee vay pi-aaray aa-o gharay.
[9] ਮਨ ਰੇ ਥਿਰੁ ਰਹੁ ਮਤੁ ਕਤ ਜਾਹੀ ਜੀਉ ॥ ਬਾਹਰਿ ਢੂਢਤ ਬਹੁਤੁ ਦੁਖੁ ਪਾਵਹਿ ਘਰਿ ਅੰਮ੍ਰਿਤੁ ਘਟ ਮਾਹੀ ਜੀਉ ॥
man ray thir rahu mat kat jaahee jee-o.
baahar dhoodhat bahut dukh paavahi ghar amrit ghat maahee jee-o.
[10] ਭਰੀਐ ਮਤਿ ਪਾਪਾ ਕੈ ਸੰਗਿ ॥ ਓਹੁ ਧੋਪੈ ਨਾਵੈ ਕੈ ਰੰਗਿ ॥
bharee-ai mat paapaa kai sang. oh Dhopai naavai kai rang.
[11] ਨਾਨਕ ਚੁਲੀਆ ਸੁਚੀਆ ਜੇ ਭਰਿ ਜਾਣੈ ਕੋਇ ॥ ਸੁਰਤੇ ਚੁਲੀ ਗਿਆਨ ਕੀ ਜੋਗੀ ਕਾ ਜਤੁ ਹੋਇ ॥
ਬ੍ਰਹਮਣ ਚੁਲੀ ਸੰਤੋਖ ਕੀ ਗਿਰਹੀ ਕਾ ਸਤੁ ਦਾਨੁ ॥ ਰਾਜੇ ਚੁਲੀ ਨਿਆਵ ਕੀ ਪੜਿਆ ਸਚੁ ਧਿਆਨੁ ॥
naanak chulee-aa suchee-aa jay bhar jaanai ko-ay. surtay chulee gi-aan kee jogee kaa jat ho-ay.
barahman chulee santokh kee girhee kaa sat daan. raajay chulee ni-aav kee parhi-aa sach Dhi-aan.