Hukam arathāt bhāṇā ik hōr mahatavapūraṇ dhāraṇā hai, jihṛī ik vi’akatī nū Pramātamā nāal milā’uṇ vich madad kardī hai. Srī Gurū Nānak dēv jī dē anusār Pramātamā nē āapṇī sriśaṭī vich atē ḵẖāas karkē hukam vich āapṇī sachi’ā’ī nū pragaṭ kītā hai, jihṛā sriśaṭī nū baṇā’ī rakhadā hai. Uh jihṛā is sachi’ā’ī nū samajhdā hai atē is dē adhīn hō jānndā hai, uh mukatī nū prāapt karēgā, “dhi’āan, tapasi’ā atē saḵẖat savai-anuśāśan sachē Gurū dī razā dē adhīn hōṇ vich miladā hai. Usa dī mihr nāal ih prāapt hundā hai” (Gurū Granth, pannā.88).[1]
Hukam dā saral bhāav vich arath Iśurī ādēśa, āgi’ā, faramān, kanūn jān ka’ī vārī ichi’ā tōn jānṇi’ān jānndā hai. Ik Iśurvāda vich viśavās karn vālē kisē vī dharm dī vāaṅg Sikkh falasafē vich ih mukh dhāraṇā dē rūp vich miladā hai. Srī Gurū Granth Sāhib vich is nū ka’ī vāar ‘bhāṇā’ jān ‘razā’ vajōn vī varati’ā jānndā hai, hukam Pramātamā dē guṇā vichōn ik hai. Ih Paramēśur nū bē’ant chētanā dindān hai, siṭē vajōn us nū ik ġairaśakhasī Iśur hōṇ dī bajā’ē ik kiri’āśīl jān kārajakārī Iśur baṇā’undā hai. Ih Pramātamā dī ichi’ā hai, jihṛī brahimaḍ dī vivasathā, jī’uṇ, maut, anand atē dukh atē is tarān dī’ān hōr galān nū niradhārat kardī hai, “sabha kujh usē du’ārā ā’i’ā hai, Pramātamā āap hī āapṇē āap nū phailā rihā hai atē vi’āpī hō rihā hai; uh sadā sahij alaukik śāntī vich līna rahidā hai” (Gurū Granth, pannā.115, Pannā.155 Nū vī vēkhō).[2]
Śabad, Nāam atē Gurū Sikkh dharm vich mukatī dē hisē han. Par ih hukam (razā) hai, jihṛā Śabad, Nāam atē Gurū dē arath nū samajhṇ la’ī manukh nū yōg baṇā’undā hai. Srī Gurū Nānak dēv jī is dhāraṇā nū Sikkhān du’ārā kītī jaāṇ vālī savēr dī lāzamī aradāas vich istēmāal karkē mukh baṇā ditā hai, jihṛī sānū Srī Gurū Granth Sāhib dē Rāag-Japu jī vich miladī hai. Uh sapaśaṭ taur tē hukam dē subhā’a bārē dasadē han:
“Us dē hukam du’ārā, jīva hōnd vich ā’ē han; par hukam dē bārē ih nahīn kihā jaā sakadā ki uh kihō jihā hai. Usa dē hukam du’ārā, vaḍi’ā’ī atē mahānatā prāapt hudī hai. Us dē hukam vich hī, kujh uchē han atē kujh nīvēn han; us dī likhat hukam anusār hī, dukh atē sukh bhōgadē han. Kujh, us dē hukam du’ārā, mubārak ṭhahirā’ē jānndē han atē kujh mu’āf kītē jānndē han; dūjē, us dē hukam du’ārā, sadā la’ī bēmakasad bhaṭakadē phirdē han. Har kō’ī us dē hukam dē adhīn hai; kō’ī vī us dē hukam tōn par’hē nahīn hai. Hē Nānak, uh jihṛā us dē hukam nū samajhdā hai, uh hankāar vich nahīn bōladā” (Gurū Granth, pannā.1).[3]
Ki’uṅki, Srī Gurū Nānak dēv anusār hukam ih darasā’undā hai ki, “ih brahimaḍ dī hōnd atē is dī halchal nū kābū vich rakhaṇ vālā atē is nū baṇā’īn rakhaṇ vālā sidhānt hai.” [4] Prantū phēr vī Sikkh dharm dā ih hukam manukhī samajh dī pahunch tōn par’hē hai. Hālāṅki, hukam dī jāṇakārī dē gi’āan nāal budh prāaptī nahīn hai, sagōn ih ik adhi’ātamak prāaptī hai. Inasā’īkalōpīḍī’ā āfa Sikkhizam hēṭha ditē tarīkē nāal hukam bārē hōrē vadhērē vi’ākhi’ā kardā hai.
“Hukam dī āgi’ā manṇa tē jān āapṇē jī’uṇ nū hukam dē sidhānt dē anusār tālamēl vich li’ā’uṇ utē zōr ditā jāndā hai, par hukam dā ahisāas karnā ik rahasama’ī tazurabē utē… [chaḍ ditā] gi’ā hai. Manukhī bhāśā dē rāhīn is dī vi’ākhi’ā nahīn kītī jā sakadī. Hukam dē ahisāas dī prāaptī hōṇā kēval ihō jihē sidhānt dī hōnd dē bhāav hī nahīn dindān, sagōn ih ik vismādī adarūnī prakāaś dī prāaptī vī hai, is adarūnī prakāaś nāal kō’ī vī naitik mārag nū vēkh sakadā hai jān jānṇ sakadā hai ki kis dē utē hukam dē adhīn hō kē chalṇā hai.[5]
Is la’ī, jihṛā hukam nū samajhdā hai, uh Pramātamā dī razā nū samajhdā hai. Uh jihṛā āapṇē āap nū Pramātamā dī razā dē adhīn kar dindān hai, uh āapṇē āap nū prabhu nāal milāap dē adhīn kar dindān hai atē is tar’hān nistārē jān mukatī nū prāapt kardā hai. Is tar’hān, ih sapaśaṭ hō jānndā hai ki ik Sikkh nū āapṇē āap nū is hukam dē adhīn karn la’ī sadi’ā gi’ā hai, jihṛā Iśurī vivasathā jān kanūn jān ichi’ā hai. Prantū phir, ih ik buni’ādī praśan nū khaṛhā kar dindān hai ki is dē vikhē gi’āan kavēn prāapt kītā jāvē? Ik vi’akatī nū ajihā kī karnā chāhīdā hai ki uh āapṇē āap nū hukam dē adhīn kar sakē? Ih kivēn kītā jān sakadā hai? Is mahatavapūraṇ prantū jīvan-dēṇ vālē praśan dā utar Granth Bā’ībal vich miladā hai.
Ā’ō vēkhī’ē ki Granth Bā’ībal vich is dā hal kivēn kītā gi’ā hai. Asīn jānṇdē hān ki manukh dī’ān idrī’ān us dē sarīr dē nāal Iśurī galān dē virudh han, natījē vajōn Iśurī vivasathā dē virudh jān Pramātamā dī prabhutā’ī bharī ichi’ā dē virudh han jis du’ārā Paramēśur brahimaḍ dī hōnd atē is dī halchal nū baṇā’īn rakhaṇ vālē sidhānt nū kā’im rakhadā hai. Unhān nē ik sādhak arathāt Paramēśur dī bhāal karn vālē dī’ān akhān anhī’ān kar ditī’ān han. Uh ik sādhak nū ajihē ghinā’uṇē pāpān jān bhaiṛhē karm karn la’ī bhaṛhakā’undī’ān han ki ih us nū saRābnāaś val’ha lai jānndī’ān han. Ihī kāran hai ki Granth Bā’ībal kahidā hai ki sāri’ān nē Rabī hukam jān Rāb du’ārā sathāpit kītī hō’ī bivasathā dē virudh pāap kītā hai, is la’ī mūl rūp vich Pramātamā dī ichi’ā tōn dūr hai, is kāran manukh us dī mahimān tōn rahi gi’ā (Rōmī’ān 3:23).
Is tarān, asīn Pramātamā dī bivasathā nū tōṛhan dē dōśī hān. Is tōn ilāvā, pāap manukh dē la’ī Paramēśur dī Iśurī vivasathā jān hukam dē virudh vidarōha karn dā kāran baṇ gi’ā. Rōmī’ān 8:7 vich Granth Bā’ībal kahidā hai ki, “is la’ī jō sarīrk manśā Paramēśur nāal vair hai ki’un jō uh Paramēśur dī śarā dē adhīn nahīn hai atē nā hī hō sakadī hai.” Āapṇē subhāavk rūp vich ik vi’akatī kudaratī taur tē Iśurī bivasathā arathāt śarā dē niyamān dī pālaṇā nahīn karnā chāhundā, ki’uṅki pāap nē manukh dē atē Rāb atē sāthī manukhān nāal usa dē sabadhān nū bhriśaṭ kar ditā hai. Asīn har thān is bhriśaṭāchār dē prabhāav nū vēkhdē hān, asīn is nū āapṇē parivāark dē maimbarān vich, samāj nāal sāḍē sabandha vich, sāḍē ālē-du’ālē dē sansār vich atē sāḍē sabhanā tōn di’ālū atē kirapālū Pramātamā Paramēśur dē nāal āapṇē sabandha vich vēkhdē hān.
Hālāṅki, Granth Bā’ībal Satgurū Yisū Masīh du’ārā sāḍē pāpān nū mu’āfī kardē hō’i’ān is samasi’ā dā hal pradāan kardā hai. Jē ajihā hundā hai tān kō’ī āapṇē prītam nāal muṛ sabandh baṇā sakadā hai. Ajihā karn nāal sabandh bahāl hō jānṇgē atē param anand dī prāapt hōvēgī. Ik prēmī dā gahiṇā anand, utasāh, vismād hōvēgā. Granth Bā’ībal agē kahidā hai ki, Paramēśur ik sādhak nū mu’āfī prāapt karn la’ī sadā dindān hai: “Ā’ō, asīn salāha karī’ē, alakh Paramēśur ākhadā hai, Bhāvē tuhāḍē pāap kiramach jēhē hōṇ, ōh baraf jēhē chiṭē hō jānṇgē, Bhāvē ōh majīṭh jēhē lāl hōṇ, ōh unn jēhē hō jānṇgē” (Yasāyāah 1:18). Prantū, is mu’āfī nū prāapt karn dī chōṇ ik vārī phir manukh dī āapṇī ichi’ā tē nirabhar kardī hai. Bhāvē uh kō’ī vī phainsalā ki’un nā lavē tān vī sabhanā tōn di’ālū atē kirapālū Paramēśur us nū hamēśā mu’āf karn la’ī ti’āar hai, ki’uṅki Granth Bā’ībal kahidā hai ki, “jē ākhī’ē bha’ī asīn pāpī nahīn hān tān āapṇē āap nū dhōkhā didē hān atē sachi’ā’ī sāḍē vich hai nahīn, jē asīn āapṇi’ān pāpān dā ikrāar karī’ē tān uh vafādār atē dharmī hai bha’ī sāḍē pāpān nū māfa karē atē sānū sārē kudharm tōn śudha karē” (1 Yūhanā 1:8-9).
Sachi’ā’ī tān ih hai ki, Granth Bā’ībal ik sādhak nū hōr vēdhērē utasāh dindān hō’i’ā kahidā hai ki, “sō. . . Paramēśur dī’ān rahamatān dī khātar tuhāḍē agē bēnatī kardā hān bha’ī tusīn āapṇī’ān dēhī’ān nū jī’undā atē pavitar atē Paramēśur nū bhā’undā balīdāan karkē chaṛhāvō, ih tuhāḍī rūhānī badagī hai, atē is juga dē rūp jēhē nā baṇō sagōn āapṇī budh dē navēn hōṇ karkē hōr sarūp vich badaladē jā’ō tān jō tusīn si’āṇ lavō bha’ī Paramēśur dī changī atē man bhā’undī atē pūrī ichi’ā kī hai” (Rōmī’ān 12:1-2). Is tarān hukam nū jānṇa dā gi’āan ātamik asalī’at baṇ jā nndā hai.
Is la’ī, jadōn asīn āapṇē adhi’ain dā siṭā kaḍhadē hān tān ithē Srī Gurū Granth Sāhib dē śabadaān dā bi’āan karnā sahī hai, “hē mērē pi’āri’ā, uh manukh jihṛā Rabī hukam nū samajhdā hai, hē Prabhu, uh sachi’ā’ī nū prāapt atē izat nū prāapt kardā hai?” (Gurū Granth, pannā. 636, atē Gurū Granth, pannā. 832, atē Gurū Granth, pannā.1279 nū vī vēkhō).[6]
[1] ਜਪੁ ਤਪੁ ਸੰਜਮੁ ਭਾਣਾ ਸਤਿਗੁਰੂ ਕਾ ਕਰਮੀ ਪਲੈ ਪਾਇ ॥
jap tap sanjam bhaanaa satguroo kaa karmee palai paa-ay.
[2] ਆਪੇ ਆਪਿ ਆਪਿ ਮਿਲਿ ਰਹਿਆ ਸਹਜੇ ਸਹਜਿ ਸਮਾਵਣਿਆ ॥੫॥
aapay aap aap mil rahi-aa sehjay sahj samaavani-aa. ||5||
[3] ਹੁਕਮੀ ਹੋਵਨਿ ਜੀਅ ਹੁਕਮਿ ਮਿਲੈ ਵਡਿਆਈ ॥ ਹੁਕਮੀ ਉਤਮੁ ਨੀਚੁ ਹੁਕਮਿ ਲਿਖਿ ਦੁਖ ਸੁਖ ਪਾਈਅਹਿ ॥
ਇਕਨਾ ਹੁਕਮੀ ਬਖਸੀਸ ਇਕਿ ਹੁਕਮੀ ਸਦਾ ਭਵਾਈਅਹਿ ॥ ਹੁਕਮੈ ਅੰਦਰਿ ਸਭੁ ਕੋ ਬਾਹਰਿ ਹੁਕਮ ਨ ਕੋਇ ॥
ਨਾਨਕ ਹੁਕਮੈ ਜੇ ਬੁਝੈ ਤ ਹਉਮੈ ਕਹੈ ਨ ਕੋਇ ॥੨॥
hukmee hovan jee-a hukam milai vadi-aa-ee. hukmee utam neech hukam likh dukh sukh paa-ee-ah.
hukmai andar sabh ko baahar hukam na ko-ay. iknaa hukmee bakhsees ik hukmee sadaa bhavaa-ee-ah.
naanak hukmai jay bujhai ta ha-umai kahai na ko-ay. ||2||
[4] W. H. Mcheod. “Guru Nanak and the Sikh Religion.” 2nd Edition, Delhi: OUP, 1978. P. 201.
[5] James Hastings. “Encyclopedia Of Sikhism.” Delhi: ISPCK, 1996. P.288.
[6] ਹੁਕਮੁ ਸਿਞਾਪੈ ਸਾਹ ਕਾ ਪਿਆਰੇ ਸਚੁ ਮਿਲੈ ਵਡਿਆਈ ਹੋਇ ॥੬॥
hukam sinjaapai saah kaa pi-aaray sach milai vadi-aa-ee ho-ay. ||6||